Skarabejs

Viens, viens, viens, četras sienas, bez spriedzes, es sāku Bliezt, kad biju zem metra piecdesmit Nespried, pēc cepures, sestdienas bez repa bija Retums. Jutu, kad pidarasiem nepatiku, lepnumu Lai melotu sev, nevajag pat skaļi teikt vārdus; Caur sūdiem uz mākoņiem pleš skarabeji spārnus Man bija paralēls plāns (jā), bet nafig to sūdu Klasiska mūzika un asins man plūst, padusē pasists man lūps Un sirds sit tā, ka sasistas krūtis, pacel Rokas ar mani, tagad it kā nacisms būtu (!) Mana suga tikai ceļas Mēs viņu atradām, tas suns bija zem zemes! Varbūt to rubī tikai čista tīri fanāti Varbūt tas tikai kustina, kad ir visa Rīga hlamā Varbūt šis vaibs tev nešķiet līdz galam patiess Jo te ir drusku vairāk hiphopa un drusku mazāk "latviešu" Man jābīda savs sūds (Es tikai bīdu savu mēslu, jā Es tikai bīdu savu mēslu, ko!) Kad atnes saullēktu skarabejs Boss uz miķa un bass uz max, es rakstu Pats, nevis rakstu, ko prasa, jo mans sapnis ir par Brīvību un šis sapnis ir smags, tas reizēm slīd no pirkstiem Ārā, bet turu to par mata tiesu tā kā saknes un šahs Par mata tiesu tā kā "huļi tu dirs!" Es reāli zaudēju cieņu, kad kuces purina dirsas Es reāli zaudēju fanus, tad, kad tu turi mani virs Savas galvas kādā koncī, un es kurinu to pirti Visi elementi: pazeme, karsts, plūstu un levitēju Ja tu jūti, ko es, es jebkas būšu te tevis dēļ! Man saka, es tāpēc esot slims, vienā vārdā Un daudzi par to zviedz, it kā zirgs ienāk bārā, bet tā Mana vīzija nav mirāža, bet matērija Man ir, pa ko kāpt, pat bez tirāžas bez patēriņa Likās, es miršu jauns, bet ir laiks, to es paspēšu Tai dienā, kad kļūšu lētāks par paiku, ko es apēdu! --- Skarabejs - ansis & Oriole